Mēnesis: 2017. gada augusts

Pa astoņiem punktiem arī Rolandam Šmitam un Jānim Strēlniekam, kuram arī septiņas atlēkušās bumbas, septiņi punkti un četras bumbas zem groziem Žanim Peineram, četrus punktus iemeta izlases kapteinis Jānis Blūms, bet divi punkti Mārtiņam Meieram.

Lietuviešiem ar 16 punktiem rezultatīvākais bija Luks Lekavičs, 14 punkti Porziņģa komandas biedram Mindaugam Kuzminskam, bet 11 punktus iemeta Mants Kalnietis.

Latvijas basketbolisti pirmā puslaika vidū iekrāja desmit punktu pārsvaru, bet pirmo puslaiku uzvarēja ar 45:32. Lai gan otrajā puslaikā lietuviešiem izdevās sadeldēt mājinieku pārsvaru, tomēr Latvijas basketbolisti nosargāja vadību un svinēja uzvaru.

Par pirmo bumbu iemetienā cīnījās Kristaps Porziņģis un Jons Valančūns, virsroku gūstot lietuvietim, kurš ievadīja uzbrukumu, kuru ar precīzu tālmetienu noslēdza Artūrs Milaknis. Tiesa, otrā laukuma galā Milaknis centās apturēt Daira Bertāna rezultatīvu uzbrukumu, latvietim realizējot trīspunktu gājienu. Lietuvieši ātri ieguva vadību 7:3, taču Jānis Timma pēc ātra pretuzbrukuma atguva divus punktus. Turpinājumā Dairim Bertānam ar noteikumu pārkāpumu tika traucēts izpildīt tālmetienu, līdz ar to viņš tika pie trim soda metieniem, kuri tika realizēti (8:7).

Lai gan lietuvieši atguva vadību, tomēr Dairis Bertāns panāca 11:9, tāpat nedaudz vēlāk pirmos punktus spēlē guva arī Porziņģis, izlīdzinot rezultātu 12:12. Pēc tam ceturtdaļu mijā sekoja desmit bezatbildes punkti latviešu izpildījumā. Vispirms Dāvis Bertāns ar tālmetienu pāri sedzēja rokām panāca 15:12, bet pēc tam precīzs bija arī viņa brālis un Jānis Timma, kā arī soda metienus iemeta Žanis Peiners, kamēr otrās ceturtdaļas sākumā Mārtiņš Meiers panāca jau desmit punktu pārsvaru (22:12).

Lietuvieši sešus punktus atguva, taču viņu izrāvienu apturēja Porziņģis un Jānis Blūms, kurš iemeta tālmetienu (27:18). Turpinājumā Strēlnieks iemeta vienu no diviem sodiņiem, kā arī realizēja vēl vienu metienu (29:22), bet Porziņģis otrās ceturtdaļas vidū bija divreiz precīzs no soda metienu līnijas (31:25).

Porziņģis pēc tam tika vēl pie četriem soda metieniem, no kuriem realizēja pusi, kā arī izveicīgā manierē punktus guva Rolands Šmits. Divas minūtes pirms puslaika beigām Strēlnieks ar tālmetienu atjaunoja desmit punktu pārsvaru (39:29). Tāpat ar vēl vienu precīzu tālmetienu izcēlās Dāvis Bertāns, kurš puslaika beigās panāca 45:32.

Trešās ceturtdaļas pirmajā minūtē Šmits un Porziņģis panāca jau 16 punktu vadību mājiniekiem (48:32), taču Mindaugs Kuzminsks un Valančūns veica 9:0 izrāvienu, kā rezultātu laukuma saimnieku pārsvars saruka līdz septiņiem punktiem. Turpinājumā Dāvis Bertāns neļāva viesiem veikt vēl lielāku izrāvienu, turklāt trīs minūtes pirms ceturtdaļas beigām rūjienietis atjaunoja divciparu skaitli Latvijas izlases pārsvarā (59:48). Minūti vēlāk vēl vienu trejaci iemeta Peiners, bet lietuvieši nedaudz sadeldēja Latvijas izlases pārsvaru, mājiniekiem pirms ceturtās ceturtdaļas atrodoties priekšā ar deviņiem punktiem (65:56).

Ceturtās ceturtdaļas sākumā latviešu pārsvars turējās desmit punktu robežās, bet, tuvojoties spēles nogriežņa vidum, Jons Mačulis guva četrus punktus pēc kārtas (70:65). Ceturkšņa vidū ar rezultatīviem uzbrukumiem apmainījās Dairis Bertāns un Valančūns, bet četras minūtes pirms finālsvilpes Luks Lekavičs ar tālmetienu pietuvināja Lietuvu līdz mīnus diviem punktiem (70:72). Pēc minūtes pārtraukuma Timma ar tālmetienu atjaunoja piecu punktu handikapu, bet Kuzminsks vienu grozu atguva (75:72).

Strēlnieks ar diviem soda metieniem panāca 77:72, bet uz Donata Motiejūna grozu ar tālmetienu atbildēja Porziņģis (80:74). Nedaudz vairāk kā minūti pirms pamatlaika beigām lietuvieši kļūdījās uzbrukuma uzsākšanā, bumbu pārtverot un triecot grozā no augšas Timmam (82:74). Otrā laukuma galā Lekavičs iemeta tālmetienu, taču Timma nākamajā uzbrukumā atbildēja ar to pašu (85:77). Lietuvieši pēdējā minūtē mēģināja ar izmisīgiem tālmetieniem panākt neizšķirtu, taču nesekmīgi, bet 23 sekundes pirms finālsvilpes Dāvis Bertāns pēc Timmas piespēles ar «slam-dunk» pielika punktu latviešu uzvarai – 87:77.

Zīmīgi, ka uz šo pārbaudes spēli, biļetes, kuru cena piedevām bija gana augsta, sāka tirgot laicīgi, jo Latvijas Basketbola savienība (LBS) tā centās savākt līdzekļus spēlētāju apdrošināšanai. Neskatoties uz to, ka lētākās biļetes maksāja sākot no desmit eiro, interese par šo principiālo dueli bija ļoti liela, jo jau pirmajā dienā, kad biļetes nonāca tirdzniecībā, tās iegādājās vairāk kā 2000 basketbola mīļotāji.

Pārbaudes turnīrā Latvijas izlase svētdien tiksies arī ar Rumānijas izlasi, un abām cīņām īpaši ir gatavojušies arī organizatori, basketbola izrādi papildinot ar augstvērtīgām piedevām. Pirmo reizi Latvijas basketbolā pirms spēlēm paredzēts īpašs 3D šovs, tāpēc līdzjutēji aicināti uz spēlēm ierasties laikus, lai nerastos rindas, un visi bez lieka stresa varētu izbaudītu basketbola izrādi, kas sāksies ap plkst.19.20 līdz ar komandu izsaukšanu. Savukārt ieejas arēnā būs atvērtas no plkst.18.

Latvijas izlasē Eiropas čempionātam ar pilnu jaudu pirms šī pārbaudes turnīra gatavojās 13 spēlētāji, bet vēl divus pagaidām ierobežo veselības stāvoklis, kamēr ceturtdien tika paziņots, ka aizsargs Dāvis Lejasmeiers muguras savainojuma dēļ uz vietu izlasē vairs nepretendē.

Ceturtdien atvieglotā režīmā – bez fiziskajiem kontaktiem – treniņā darbojās Ojārs Siliņš, kuram pirmdien būs atkārtota medicīniskā pārbaude, bet sapūstais kakls neļauj trenēties Mārtiņam Meieram.

Tikmēr otro spēli pieaugušo izlasē aizvadīja Kristaps Porziņģis, kurš debiju valstsvienībā piedzīvoja pirms nedēļas, mačā pret Poliju gūstot 24 punktus un izcīnot 12 atlēkušās bumbas zem groziem.

Lietuvas izlase piektdien aizvadīja pirmo maču šajā turnīrā, pārliecinoši ar 97:64 sagraujot Rumānijas valstsvienību.

Lietuvas izlases rindās ir viņu lielākās zvaigznes – Jons Valančūns un Mindaugs Kuzminsks, kurš ir Porziņģa komandas biedrs Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Ņujorkas «Knicks» rindās. Tāpat NBA pērn spēlēja Donats Motiejūns, bet jau daudzus gadus stabila izlases vērtība ir arī Mants Kalnietis un Jons Mačulis.

Tikmēr Lietuvas izlases galvenais treneris ir Daiņus Adomaitis, kurš no 2007.gada līdz 2009.gadam spēlēja «Barons»/LMT vienībā, kas bija viņa pēdējais pieturas punkts profesionālā basketbolista karjerā. Kopā ar Latvijas klubu lietuvietis izcīnīja FIBA Eiropas kausu. Par valstsvienības treneri viņš tika apstiprināts pērn oktobrī.

Lietuvas izlase ir trīskārtēja Eiropas čempione, pēdējo no šiem tituliem izcīnot 2003.gadā, bet 1937.gadā uzvarot meistarsacīkstēs Rīgā, bet divus gadus vēlāk savās mājās aiz sevis atstājot Latviju. Iepriekšējos divos Eiropas čempionāta finālturnīros lietuvieši izcīnījuši sudraba medaļas.

Pirmajos pārbaudes mačos pirms Eiropas čempionāta Latvija viesos divreiz tikās ar Somiju, vispirms pretiniekus uzvarot treniņspēlē, bet pēc tam ar 85:81 pārspējot arī oficiālā mačā. Savukārt pēc tam Latvijas izlase Klaipēdā ar 69:73 zaudēja Gruzijai un ar 76:80 piekāpās Polijai. Pagājušajā piektdienā, pieaugušo izlasē debitējot Porziņģim, Latvijas izlase ar 77:65 revanšējās poļiem.

Arī pēdējos divus maču pirms došanās uz Stambulu komanda aizvadīs «Arēnā Rīga», svētdien tiekoties ar Rumāniju, bet 24.augustā uzņemot nu jau principiālo pretinieci Čehiju.

Eiropas čempionāts notiks no 31.augusta līdz 17.septembrim un Latvijas izlase apakšgrupu turnīru aizvadīs Stambulā, spēlējot D apakšgrupā kopā ar Riodežaneiro olimpisko spēļu sudraba medaļnieci Serbiju, mājinieci Turciju, Krieviju, Beļģiju un Lielbritāniju.

Latvijas izlase 2017.gadā Eiropas meistarsacīkšu finālturnīrā piedalīsies 11.reizi pēc neatkarības atgūšanas. Pērn Latvijas izlase Eiropas meistarsacīkstes noslēdza astotajā vietā, ceturtdaļfinālu sasniedzot pirmoreiz kopš 2001.gada, kad sacensības notika tieši Stambulā, kur arī šogad notiks izšķirošie mači.

Pēc 2001.gada Latvija piecos Eiropas čempionātos nespēja izkļūt no apakšgrupas, bet šī melnā sērija tika pārtraukta 2013.gadā Slovēnijā, kad Latvija palika vien uzvaras attālumā no ceturtdaļfināla sasniegšanas. Savukārt 2015.gada Eiropas čempionātā, kas daļēji notika arī Latvijā, labāko astotniekā izdevās iekļūt.

Latvijas basketbola izlases kandidāti:

Jānis Strēlnieks (Pirejas «Olympiacos», Grieķija), Dairis Bertāns (Milānas «EA7 Emporio Armani», Itālija), Jānis Blūms, Iļja Gromovs (abi – «VEF Rīga»), Žanis Peiners (Panevēžas «Lietkabelis», Lietuva), Aigars Šķēle («Ventspils»), Kristaps Janičenoks (bez kluba), Andrejs Gražulis (Permas «Parma», Krievija), Artūrs Ausējs («Liepāja»/«Triobet»), Jānis Timma («Baskonia», Spānija), Ojārs Siliņš (Trento «Dolomiti Energia», Itālija), Rolands Šmits (Fuenlavradas «Montakit», Spānija), Kristaps Porziņģis (Ņujorkas «Knicks», NBA), Dāvis Bertāns (Sanantonio «Spurs», NBA), Mārtiņš Meiers (Kazaņas «Unics», Krievija).

Falkao ar vārtu guvumu izcēlās 12 minūtes pirms pamatlaika beigām, kad soda laukumā saņēma alžīriešu pussarga Rašīda Gezala piespēli un apspēlēja pretinieku aizsargus.

Falkao šosezon trīs spēlēs guvis jau piecus vārtus, būdams pārliecinoši rezultatīvākais futbolists Francijas čempionātā.

Ārpus pieteikuma šajā spēlē palika «Monaco» komandas daudzsološā zvaigzne Kiljans Mbapē, kuru iekārojuši daudzi Eiropas superklubi.

Ar deviņiem punktiem trīs spēlēs «Monaco» ir pirmajā vietā Francijas čempionāta kopvērtējuma tabulā, bet pie sešiem punktiem divos mačos tikušas Lionas «Olympique», Parīzes «Saint-Germain», Marseļas «Olympique» un «Saint-Etienne» vienības.

Jau tagad www.bilesuserviss.lv pieejamas biļetes, kuru cenas ir robežās no 20,60 līdz 175,60 eiro.

Briedis tic, ka spiediens no līdzjutējiem varētu sagādāt problēmas Peresam. «Latvijai šī būs pirmā tik liela mēroga cīņa – par pasaules čempiona titulu. Ceru, ka arēna būs izpārdota,» sacīja Briedis. «No savas pieredzes varu teikt, ka Latvijas līdzjutēju klātbūtnē Maikam Peresam neklāsies viegli. Boksa sabiedrība visā pasaulē varēs pamācīties, cik kaislīgi un skaļi ir Latvijas līdzjutēji.»

Peress savas karjeras laikā izcīnījis 22 uzvaras, no kurām 14 ar pretinieka nokautu. Tāpat viņš vienu reizi cīnījies neizšķirti un piedzīvojis divus zaudējumus.

Vēsturē nebijušā turnīrā astoņi labākie pirmā smagā svara bokseri izslēgšanas sacensību formātā cīnīsies ne tikai par leģendārā Muhameda Ali vārdā nosauktu balvu, bet arī Pasaules Boksa padomes (WBC), Pasaules Boksa organizācijas (WBO), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un Pasaules Boksa asociācijas (WBA) čempionu jostām.

«Mana gatavošanās cīņai līdz šim bijusi ļoti veiksmīga un varu teikt, ka 30. septembrī būšu savā labākajā kondīcijā,» norādīja Briedis.

Peress ir 2004. gada pasaules junioru čempions. Iepriekšējo cīņu viņš aizvadīja pirms mēneša, pēc 29 sekunžu ilga dueļa nokautējot slovāku Viktoru Biščaku. Pirms tam viņš cīnījās smagajā svarā, 2015. gada maijā cīņā par WBC sudraba jostu piekāpjoties Aleksandram Povetkinam.

«Tas, ka cīņa notiks Latvijā, man nav problēma,» sacīja Peress. «Man vienalga, kur notiek cīņa, es cīnītos jebkur. Jūtos labi. Esmu pārliecināts par saviem spēkiem un gaidu tikšanos Rīgā.»

32 gadus vecais Briedis karjeras laikā ir uzvarējis visās 22 profesionālajās cīņās, 18 gadījumos pretinieku nokautējot.

Pirmais numurs Supersērijā tika piešķirts WBO čempionu jostas īpašniekam un 2012.gada Londonas olimpisko spēļu čempionam Oleksandram Usikam no Ukrainas, kas pretiniekos izvēlējies vācieti Mario Huku, kurš pavasarī cīņā par WBC čempiona jostu piekāpās Briedim. Ar otro numuru izlikts bija IBF čempions Murats Gasijevs no Krievijas, kuram pretiniekos būs bijušais IBF/WBC čempions Kšištofs Vlodarčiks no Polijas, bet ceturtais numurs tika iedots WBA čempionam Junieram Dortikosam no Kubas, kuram pretiniekos palika krievs Dmitrijs Kudrjašovs, kurš ir obligātais pretendents uz Briedim piederošo WBC čempiona jostu.

Valdis Valters 4.augustā nosvinēja 60 gadu jubileju. Basketbolu viņš apguva VEF sporta skolā, kur starp viņa treneriem bija arī Latvijas basketbola leģenda Maigonis Valdmanis un Jānis Zeltiņš. No 1976. līdz 1990. gadam viņš spēlējis Rīgas VEF meistarkomandā, karjeras pēdējos gados pārstāvējis BK «Brocēni», «SWH/Dumle», «Rīgas Laiks», «ASK/Brocēni-LMT».

No 1978. līdz 1990. gadam Valdis Valters spēlēja Latvijas izlasē, tai skaitā bija komandas līderis PSRS tautu spartakiādes turnīrā 1983. gadā, kad Latvijas komanda izcīnīja 3. vietu. 1992. gadā viņš aizvadīja deviņas spēles atjaunotās Latvijas valstsvienības sastāvā, piedaloties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

No 1979. līdz 1988. gadam viņš spēlējis Padomju Savienības izlasē, kļūstot par pasaules čempionu (1982) un vicečempionu (1986), kā arī divkārtēju Eiropas (1981., 1985.) čempionu, vicečempionu (1987) un bronzas medaļas ieguvēju (1983). 1981. gadā tika atzīts par Eiropas čempionāta labāko spēlētāju, 1985. gadā iekļauts EuroBasket Zvaigžņu piecniekā.

Ilggadējais VEF meistarkomandas un Latvijas izlases treneris Armands Krauliņš (no grāmatas «Dumpinieks ar ideāliem»):

«Nesaku, ka uzreiz saskatīju viņā nākamo Eiropas čempionāta labāko basketbolistu, bet varēja redzēt, ka viņš ir talantīgs puika. Kaut gan viņu redzes defekta dēļ atbrīvoja no dienesta armijā, Valdis ļoti labi redzēja laukumu. Labāk par visiem. (..) Valdis jau agrā jaunībā uzstādīja sev augstus mērķus un tos arī faktiski sasniedza. Bija izcils spēlētājs, kaut varēja būt vēl labāks.»

Kādreizējais PSRS izlases zinātniskās grupas vadītājs Georgijs Ostrovskis (no grāmatas «Dumpinieks ar ideāliem»):

«1980. gadā Maskavas olimpiskajās spēlēs PSRS izlases galvenais treneris Aleksandrs Gomeļskis Valteru sastāvā neiekļāva. Komanda izgāzās, bet abi ar treneri Anatoliju Bliku sēdējām tribīnēs, skatījāmies spēles un spriedām, ko darīt. Tajā turnīrā labākais saspēles vadītājs bija spānis Korbalans. Pētījām viņa darbības un domājām, kurš no mūsējiem varētu viņam līdzināties. Un Bliks pateica: «Valters!» Es neticēju, domāju, ka tu esi brīvais strēlnieks. Bet viņš redzēja vairāk nekā es – potenciālu līderi, kurš velk komandu uz priekšu, ir bīstams pats, piesaista sedzēju uzmanību un ar piespēlēm palīdz atvērties citiem. (..)

Svarīgi, ka Valdis noticēja Blikam, kurš viņu pieradināja pie disciplīnas. Bliks palīdzēja Valdim atrast vietu komandā, un ne tikai to vien. (..) Tajā Eiropas čempionātā Valdis atbildēja uz visiem jautājumiem. Psiholoģiski salauza dienvidslāvu galveno zvaigzni Draganu Kičanoviču. Iedragāja viņa pārliecību. Pēc tam pat Gomeļskis, par spīti saviem uzskatiem, spēja pārorientēties uz ātro spēli, vairs nebremzēja spēlētājus.»

Ilggadējais PSRS izlases galvenais treneris Aleksandrs Gomeļskis (no intervijas Krievijas presei):

«Valteram ir apbrīnojams starta ātrums, izcila reakcija, laba piespēļu un dribla tehnika, nestandarta gājieni. Taču pietrūkst stabilitātes. Bija vajadzīga iedvesma, emocionāls satricinājums, lai Valdis «izšautu». Bail iedomāties, kāds basketbolists iznāktu, ja Valtera talantu papildinātu Homiča darbaspējas un Lopatova stabilitāte.»

Bijušais PSRS izlases galvenais treneris Vladimirs Kondrašins (no intervijas Krievijas presē):

«Esmu pārliecināts, ka mēs nebūtu zaudējuši Maskavas olimpiskajās spēlēs, ja izlases sastāvā būtu bijis Valters, kurš spēja telepātijas līmenī sadarboties ar tādiem centra spēlētājiem kā Tkačenko un Belostennijs, bet vēlāk arī Sabonis. Un man būtu ļoti interesanti uzzināt, kā būtu beigusies PSRS un ASV izlašu cīņa Losandželosas olimpiādē 1984. gadā, ja mēs nebūtu šīs spēles boikotējuši. Nesteidzieties kliegt, ka amerikāņi ar Jūingu un Džordanu mūs būtu nopēruši kā puišeļus. Man šķiet, ka vēl pilnīgi veselais Sabonis būtu «apēdis» Jūingu, bet Valters ar savu reaktīvo starta ātrumu būtu saskaldījis Bobija Naita slaveno presingu.»

2007. gadā dibinātās FIBA Slavas zāles pamatsastāvā tika iekļauta divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, kā arī divpadsmitkārtējā Eiropas kausa ieguvēja Uļjana Semjonova.

Līdz šim FIBA Slavas zāles spēlētāju kategorijā uzņemti 37 spēlētāji un 12 spēlētājas. No bijušās PSRS izlases spēlētājiem Slavas zālē līdz šim uzņemti olimpiskie čempioni krievi Aleksandrs Belovs, Sergejs Belovs un Natālija Zasuļska, lietuvieši Šarūns Marčuļonis un Arvīds Sabonis, kā arī ukrainis Vladimirs Tkačenko.

Treneru kategorijā uzņemts 21 speciālists, tai skaitā krievu speciālists Aleksandrs Gomeļskis, kurš savas ilgās karjeras pirmos 12 gadus (1953-1964) nostrādāja Rīgā (viņa vadībā Rīgas ASK trīs reizes uzvarēja Eiropas kausa izcīņa).

Tiesnešu kategorijā uzņemti 14, rīkotāju kategorijā – 35 cilvēki un astoņas organizācijas – FIBA dibinātājvalstu (Argentīnas, Čehoslovākijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Šveices) nacionālās basketbola federācijas.

Kandidātus uzņemšanai FIBA Slavas zālē izvirza nacionālās federācijas. LBS nominējusi arī Latvijas basketbola leģendas Oļģertu Altbergu, Viesturu Baldzēnu, Valdemāru Baumani, Skaidrīti Budovsku (Smildziņu), Dzintru Grundmani, Helēnu Hehtu (Bitneri), Rūdolfu Jurciņu, Juri Kalniņu, Dzidru Karamiševu (Uztupi), Raimondu Karnīti, Silviju Kroderi (Ravdoni), Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku, Tālivaldi Pētersonu, Imantu Pļaviņu, Miervaldi Ramānu, Gunāru Siliņu, Maiju Šiliņu (Salenieci), Maigoni Valdmani.